19.gadsimta 90.gados Latvijā pirmā politiskā kustība – Jaunā strāva.
1882.gadā Rīgā atklāj pirmo telefonu sakaru tīklu - 53 telefoni.
1894.gada 11.decembrī Parīzē notiek pirmā Vispasaules automobīļu izstāde, kurā piedalās 9 kompānijas.
1896.gadā pār Daugavu Rīgā atklāj pontontiltu.
1899.gada 17.maijā notiek Rīgas dumpis, pirmie plašākie strādnieku nemieri.
1901.gada 24.jūlijā Rīgā atklāja pirmo tramvaja līniju Aleksandra tilts - Aleksandra vārti (tagadējais VEF tilts - Brīvības piemineklis).
1901.gada 10.decembrī Stokholmā pasniedz pirmo Nobela prēmiju.
1902.gada 21.decembrī, Rīgas Avīze ziņo, ka 13.decembra vētrā, kas plosījās kā Vidzemes, tā Kurzemes krastos, Rīgas līcī kopumā gājušas bojā 38 laivas ar 114 cilvēkiem. Tā bija viena no lielākajām tāda veida  traģēdijām Latvijas vēsturē. 
1904.gadā nodibinās Latviešu Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
1904.gada 24.aprīlī atceļ aizliegumu izdot latgaļu grāmatas iespiestas ar latīņu burtiem.
1904.gadā sākas Krievu - Japāņu karš, kurā dalību ņēma, gan kā karavīri, gan virsnieki un jūrnieki, t.sk. bija arī latvieši.
1905.gada 27.maijā japāņi sagrauj Krievijas karafloti Cusimas kaujā.
1905.gadā Latvijā sākas pret cara patvaldību un vācu muižnieku varu vērsta revolūcija. 13.janvāra Asiņainā svētdiena, Rīgas Daugavmalā sadursmē karaspēks nogalina vairāk kā 70 cilvēkus.
1905.gada 23.novembrī sanāk uz savu pirmo kongresu latviešu skolotāji.
1905.gada 9.decembrī avīzē Lauksaimnieks publicēts agronoma Kārļa Ulmaņa raksts - viņa politiskā deklarācija.
1906.gada 18.maijā Rīgā atklāj gaisa tiltu.
1906.gadā Latvijā revolūcijas apspiešanai ieved soda ekspedīcijas.
1910.gada 20.martā Rīgas hipodromā atklāj Krievijas pirmo lidaparātu izstādi.
1910.gada17.jūlijā Krievijas imperatora Nikolaja I klātbūtnē atklāj Pētera I pieminekli.
1912. gada 1.jūnijā, Rīgā, bijušajā Eihmaņa tirgotavā Teātra ielā 9, sāka darbu Valtera un Rapas grāmatnīca, kas līdz 1940. gadam kļuva par lielāko izdevniecību Latvijā un izdeva kopumā vairāk nekā 3000 nosaukumu grāmatu.
1912.gada 6.jūnijā, pateicoties Rīgas dabaspētnieku biedrības pūlēm, Usmas ezera Moricsalā tika nodibināts Latvijas teritorijā pirmais dabas rezervāts.
1912.gada 23.augustā Rīgas Avīzē raksta ka, Krievijas pirmie vingrošanas kursi Rīgā, kuri pastāv jau divus gadus pie Nikolaja ģimnāzijas zem Vihras vadības, ir izpelnījušies atzinību.
1912.gada 25.septembrī, saskaņā ar laikraksta Latvija agrāk ziņoto uz šosejas Rīga–Cēsis notika vezumu automobiļu izmēģināšana spēka vajadzībām.
1913. gada 8. janvārī, avīzē Latvija bija ievietota korespondence no Džūkstes: Pirmais kinematogrāfs uz laukiem. Pāris uzņēmēju še nodibinājuši kinematogrāfu, kurš jau laikam šinīs dienās sāks darboties.
1913.gada 21.februārī (pēc vecā stila) Krievijas cars Nikolajs II par godu Romanovu dinastijas varas 300.gadadienai pasludināja amnestiju daļai 1905.gada revolūcijas dalībnieku.
1914.gada 8.aprīlī Rīgā atklāja jauno Dzelzceļa tiltu pār Daugavu.
1914.gadā Helsinkos Miķelis Valters izdod brošūru Mūsu tautas jautājums, kuru veltī Rainim, grāmata tiek aizstāvētas Latvijas valstiskuma idejas.
1914.gada 1.augustā Vācija piesaka karu Krievijai, armijā mobilizē tūkstošiem latviešu. Kaujās 1915.gadā pie Mazūru ezeriem, Augustovas ir iesaistīti Latvijas teritorijā iesauktie latviešu karavīri, zemessargi dažādās krievu armijas daļās.
1915.gada maijā vācu karaspēks ielaužas Latvijas teritorijā.
1915.gada 7.maijā vācu karaspēks ieņem Liepāju.
1915.gada vasarā bēgļu gaitās spiesti doties gandrīz pusmiljons Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju. Petrogradā nodibina Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju ar Vili Olavu priekšgalā.
1915.gada jūlijā sāk evakuēt uz Iekškrieviju Rīgas uzņēmumus, Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās par 50%.
1915.gada maija sākumā pie Jelgavas kaujas ar latviešu divu Daugavgrīvas zemessargu bataljonu piedalīšanos, vācu karaspēka priekšējās vienības tiek apturētas.
1915.gada 7.maijā vācu karaspēks ieņem Liepāju.
1915.gada 31.maijā pa Rīgu izmēģinājuma brauciena dodas tanks Visurgājējs.
1915.gada 10.jūnijā Jānis Goldmanis iesniedz Krievijas armijas virspavēlniekam lūgumu atļaut dibināt Krievijas armijas sastāvā latviešu vienības.
1915.gada 1.augustā Krievijas armijas Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks Aleksejevs paraksta pavēli par divu latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu.
1915.gada augustā frontes līnija nostabilizējas pie Rīgas un gar Daugavu.
1915.gada oktobrī pirmās kaujas ar latviešu strēlnieku bataljonu piedalīšanos.
1915.gada 30.decembrī Petrogradā (Sanktpētersburgā) latviešu bēgļu organizācijas izveido Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejuar Vili Olavu, Jāni Čaksti un Arvedu Bergu priekšgalā.
1916.gada rudenī latviešu strēlnieku bataljonus pārveido par pulkiem.
1917.gada janvārī (1916.gada decembrī pēc vecā stila) asiņainās Ziemassvētku kaujas un mēģinājumi atbrīvot Jelgavu.
1917.gada 8.marta (23.februārī) Krievijā demokrātiska revolūcija gāž cara monarhiju un pasludina Republiku, Pagaidu valdības vadītājs Aleksandrs Kerenskis.
1917.gada 7.maijā Tērbatā sanāk Kurzemes Zemes sapulce.
1917.gada 11.-12.augustā dibināts Iskolats – Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteju.
1917.gada 3.(19).septembris – vācu karaspēks ieņem Rīgu, pirms tam smagas aizstāvēšanās kaujas pie Mazās Juglas, kur latviešu strēlnieki aizkavē vācu karaspēka uzbrukumu un izglābj no ielenkuma krievu 12.armiju.
1917.gadā dibinātas pirmās latviešu pilsoniskās partijas, piemēram, Latviešu Zemnieku savienība.
1917.gada 14.jūlijā notiek I Latviešu zemnieku savienības kongress.
1917.gada 7.novembrī (25.oktobrī) Krievijā boļševiki (lielinieki) ar Ļeņinu priekšgalā sarīko valsts apvērsumu un gāž Pagaidu valdību.
1917.gada 16.novembrī Valkā sākas Latviešu Pagaidu padomes pirmā sesija.
1917.gada 22.novembrī Valkā dibināta sarkanā jeb, padomju valdība Friča Roziņa vadībā.
1917.gada 11.decembrī Petrogradā ierodas pirmais latviešu sarkano strēlnieku bataljons.
1917.gada 19.decembrī Kanādā startē pirmais Nacionālais Hokeja līgas čempinonāts.
1917.gada 20.decembrī Padomju Krievijā nodibina Viskrievijas ārkārtējo komiteju cīņai ar kontrrevolūciju un sabotāžu - Čeku.
1917.gada 22.decembrī Brestļitovskā sākas miera pārrunas starp Vāciju un Padomju Krieviju.
1918.gada 6.janvārī Petrogradā lielinieki atlaiž Satversmes sapulci.
1918.gada 28.janvārī Latviešu Nacionālā Pagaidu Padome pulcējās savā otrajā sesijā.
1918.gada 30.janvārī Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome deklarē, ka Latvijai jākļūst par brīvu un demokrātisku republiku.
1918.gada 20.februārī autrsumu frontē vācu karaspēks pāriet uzbrukumā, ieņemot Polocku, Dvinsku un 22.februārī āaī Cēis un Valmieru.
1918.gada 3.martā Padomju Krievija un Vācija slēdz seperātisku mieru Brestļitovska, paredzot, ka Latgale paliek Krievijai, Kurzeme un Vidzeme nonāk Vācijas atkarībā.
1918.gada 15.martā ar Vācijas ķeizara Vilhelma II piekrišanu Jelgavā  proklomē Kurzemes hercogistes atjaunošanu.
1918.gada 26.martā Krievijā izveido Latviešu padomju divīziju, pirmo regulāro Sarkanās armijas karaspēka vienību.
1918.gada 12.jūlijā Latviešu pagaidu nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu Meierovicu pārstāvēt tos ārzemēs.
1918.gada 12.augustā Londonā ierodas Zigfrīds Anna Meierovics, pildot Latvijas pagaidu nacionālās padomes pilnvarotā pienākumus pie Lielbritānijas valdības.
1918.gada septembrī Jukums Vācietis kļūst par Sarkanās armijas virspavēlnieku.
1918.gadā no latviešu strēlniekiem, kas palika Padomju Krievijā izveidoja Latviešu strēlnieku padomju divīziju, un viņi tiek iesaistīti visās smagākajās kaujās, ko izcīna Padomju Krievija.
1918.gada 28.oktobrī Zigfrīds Anna Meierovics Londonā gūst apstiprinājumu no Lielbritānijas valdības, ka tā atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par de facto Latvijas valdību.
1918.gada novembrī Vācijā notiek revolūcija, kas gāž monarhiju, Padomju Krievija lauž Brestļitovskas miera līgumu.
1918.gada 11.novembrī Lielbritānija atzīst Latvijas valstisko neatkarību „de facto”.
1918.gada 12.novembrī Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pilnvaro Zigfrīdu Annu Meierovicu pārstāvēt LPNP pārstāvēt ārzemēs.
1918.gada 15.novembrī Vācijas Tautas pilnvaroto padome iecēl līdzšinējo Vācijas valsts komisāru Baltijas provincēs Augustu Vinnigu par ģenerālpilnvaroto Baltijā.
1918.gada 17.novembrī Rīgas Latviešu amtnieku biedrības krājaizdevu kases telpās notiek sēde, apvienojas Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ar Demokrātiskais bloks, izveidojot Latvijas Tautas padomi. Par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju ievēl Jāni Čaksti, par Pagaidu valdības Ministru prezidentu Kārli Ulmani.
1918.gada 18.novembrī Rīgā Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas valsts neatkarību.
1918.gada 25.novembrī vācu valdība Augusta Vinniga personā apliecina gatavību atzīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību.
1918.gada 26.novembrī vācu civilpārvalde nodod varu Latvijas Pagaidu valdība, kas kļūst par augstāko varu latviešu apdzīvotajā etnogrāfiskajā teritorijā.
1918.gada 1.decembrī Padomju Krievijas karaspēks iebrūk Latvijā.
1918.gada 4.decembrī Krievijā tiek izveidota Latvijas padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā. Sākas "sarkanais terors" Latvijā.
1918.gada 18.decembrī Rīgas ostā ienāk britu karakuģi.
1919.gada 3.janvārī Rīgu ieņem Sarkanā armija. Latvija ir kara stāvoklī ar Padomju Krieviju.
1919.gada 5.janvārī Jelgavā tiek saformēts Latviešu atsevišķais bataljons, ko komandē Oskars Kalpaks.
1919.gada 13-15.janvarī 1.Latvijas Padomju kongress pasludina Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku.
1919.gada 25.janvārī nodibina Tautu Savienību.
1919.gada 3.februārī par Vācijas karaspēka virspavēlnieku Baltijā kļūst ģenerālis Rīdigers fon der Golcs.
1919.gada 3.martā Latvijas teritorijā uzbrukumu Sarkanai armijai sāk vācu 6.rezerves korpuss un landesvērs, kura sastāvā ir arī Oskara Kalpaka komandētais Latviešu bataljons.
1919.gada 4.martā Liepājā darbu sāk Latvijas Preses birojs "Latopress"- šodienas informācijas aģentūras "LETA" priekštecis.
1919.gada 6.martā krīt landesvēra Latviešu bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.
1919.gada 31.martā Igaunijas teritorijā izveido Ziemeļlatvijas brigādi.
1919.gada 16.aprīlī pret Latvijas Pagaidu valdību Liepājā notiek apvērsums, tiek izveidota provāciska valdība, kuru 11.maijā uzņemas vadīt Andrievs Niedra.
1919.gada 4.maijā nodibina Latvijas Mākslas akadēmiju.
1919.gada 6.maijā Parīzes Miera konferences ietvaros izveido speciālu Baltijas komisiju Esme Hovarda vadībā.
1919.gada 22.maijā landesvēra vācu daļas ieņem Rīgu.
1919.gada 6.jūnijā sāks Cēsu kaujas, kurās līdz 3.jūlijam pret vācu karspēku un landesvēra vācu daļām cīnījās Igaunijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde ģenerāļa Jorģa Zemitāna vadībā.
1919.gada 10.jūnijā Parīzes Miera konferences Baltijas komisija izskata Latvijas iespējamo atzīšanu de jure, to noraidot.
1919.gada jūnijā Jelgavā ierodas bijušais Krievijas armijas virsnieks Pāvels Bermonts, kurš sevi sāk dēvēt par kņazu Bermontu - Avalovu un organizē Rietumkrievijas atbrīvošanas armiju.
1919.gada 19.-22.jūnijs kaujas pie Cēsīm. Igauņu un latviešu karaspēks sakauj vācu karaspēka vienības pie Cēsīm 22.jūnijā, vēlāk šo dienu svin kā Varoņu dienu.
1919.gada 28.jūnijā Parīzē paraksta Versaļas līgumu.
1919.gada 3.jūlijā noslēgts Strazdumuižas miers, paredzot, ka vāciešiem, kas nav Latvijas pavalstnieki, jāatstāj Rīga un Latvija.
1919.gada 6.jūlijā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde ar ģenerāli Jorģi Zemitānu priekšgalā.
1919.gada 8.jūlijā Rīgā ar kuģi "Saratov" no Liepājas atgriežas Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība.
1919.gada 10.jūlijā par Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku ieceļ ģenerāli Dāvidu Simansonu. 1919. gada 10. jūlijā tika izdota pavēle nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā. Šī diena tiek atzīmēta kā Latvijas armijas dzimšanas diena. 2013.gada 10.oktobrī Limbažos atklāja piemiņas plāksni ģenerāļa Dāvida Sīmansona piemiņai.
1919.gada 19.augustā Latvijas Tautas padome vienbalsīgi pieņēma Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
1919.gada 14.septembrī Tallinā notiek Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju un ārlietu ministru konference.
1919.gada 28.septembrī svinīga Latvijas Universitātes atklāšana.
1919.gada 8.oktobrī Rīgai uzbrukumu sāk Bermonta armija.
1919.gada 11.oktobrī sākas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegāciju pārrunas par miera jautājumiem ar Krieviju.
1919.gada 10.novembrī Latvijas armija sāk pretuzbrukumu bermontiešiem.
1919.gada 11.novembrī no bermontiešiem atbrīvo Pārdaugavu. 11.novembri pēc tam sāk atzīmēt kā Lāčplēša dienu.
1919.gada 18.novembrī Bermonta vadītā Rietumkrievijas atbrīvošanas armija pāriet Vācijas valdības aizsardzībā.
1919.gada 21.novembrī no bermontiešu karaspēka tiek atbrīvota Jelgava.
1919.gada 23.novembrī no bermontiešu karaspēka atbrīvo Dobeli un tās apkārtni.
1919.gada 26.novembrī Latvijas Pagaidu valdība konstatē, ka Latvijai ir iestājies kara stāvoklis ar Vāciju, pārtraucot ar to diplomātiskās attiecības.
1919.gada 5.decembrī Tartu sākas seperātiskas sarunas ar Padomju Krieviju par karadarbības pārtraukšanu.
1919.gada 9.decembrī Tartu Latvijas novērotāju delegācija saņem no Padomju Krievijas pamiera projektu.
1920.gada 2.janvārī uz Maskavu izbrauc Latvijas Sarkanā krusta delegācija.
1920.gada 3.janvārī sākas Latgales atbrīvošanas kaujas, kopā ar Latvijas armiju cīnās Polijas karaspēks, kopīgiem spēkiem tiek atbrīvota Daugavpils.
1920.gada 13.janvārī par savas darbības izbeigšanu paziņo Pētera Stučkas vadītā Latvijas Sociālistiskās Padomju Latvijas valdība.
1920.gada 20.janvārī Latvija un Padomju Krievija paraksta līgumu par pamieru, Krievija apņemas atstāt Latgali.
1920.gada 1.februārī tiek pārtraukta kara darbība starp Krieviju un Latviju.
1920.gada 26.martā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paziņo Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava sākt miera sarunas.
1920.gada 16.aprīlī Maskavā sākas oficiālas miera sarunas starp Latviju un Padomju Krieviju.
1920.gada 17.-18.aprīlī notiek Satversmes Sapulces vēlēšanas. Ievēlēja 150 deputātus. Tā darbojas līdz 1922.gada 7.novembrim.
1920.gada 1.maijā Satversmes sapulces pirmā sēde. 1.maijs vēlāk ir svētku diena kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Satversmes sapulces prezidents ir Jānis Čakste.
1920.gada 14.maijā un pēc tam 18.septembrī Latvija iesniedz oficiālu lūgumu par uzņemšanu Tautu Savienībā, bet tos noraida, aizbildinoties, ka Latvija nav atzīta de jure.
1920.gada 12.jūnijā Latvija un Krievija paraksta bēgļu reevakuācijas līgumu.
1920.gada 18.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Ulmaņa vadīto Ministru kabinetu.
1920.gada 15.jūlijā tiek noslēgts Latvijai pagaidu miera līgums ar Vāciju.
1920.gada 9.jūlija Padomju Krievija piekrīt pārcelt miera sarunas ar Latviju uz Rīgu.
1920.gada 9.augustā ASV Valsts departaments oficiāli paziņoja par Baltijas valstu atzīšanu.
1920.gada 11.augustā Rīgā tiek parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju.
1920.gada 18.septembrī Satversmes sapulce apstiprināja Lāčplēša kara ordeni ar devīzi "Par Latviju". Ordeņa zīmējumu izgatavoja brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts. Ordenim bija trīs šķiras. Deviņos gados tika pasniegtas 2146 visu trīs šķiru ordeņi. Jaunākajam apbalvotajam F.Brikmanim varoņdarba izdarīšanas brīdī bija 14 gadi, vecākajam F.Liepiņam 56. Ordeni saņēma arī trīs sievietes - Valija Veščūnas -Jansone, Elza Žiglevica, Līna Čanka - Freidenfelde.
1920.gada 13.novembrī Ženēvā ierodas Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā, jo Tautu Savienībā gatavo jas izskatīt jautājumu par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā.
1920.gada 16.decembrī Tautu Savienības asambleja izskatīja Baltijas valstu uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis - Itālija, Kolumbija, Paragvaja, Persija un Portugāle, pret bija 24, atturējās 13 valstis. 
1921.gada 26.janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome atzīst Latvijas valsts pastāvēšanu „de jure”.
1921.gada 18.martā Rīgā miera līgumu paraksta Krievija un Polija.
1921.gada 17.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Zigfrīda Annas Meierovica vadīto Ministru kabinetu.
1921.gada 1.septembrī Tautu savienības ģenerālsekretāram seram Ērikam Dramondam tiek iesniegts jauns uzņemšanas lūgums, 22.septembrī Latviju uzņem Tautu Savienībā 38 valstu pārstāvjiem balsojot par, 10 - pret. Latvijas delegācija piedalās visās TS Pilsapulcēs - asamblejās, izņemot pēdējo - 21., kas notika 1946.gada 8.aprīlī.
1922.gada 15.februāri Satversmes sapulce, atturoties pieciem Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātiem, pieņem Latvijas Republikas konstitūcijas – Satversmes pirmo daļu.
1922.gada 5.aprīlī Saeimai neizdodas vienoties par Satversmes otrās daļas, kurā bija paredzēts noteikt pilsoņu tiesības un pienākumus, pieņemšanu un to noraida (62 - par, 62 -atturās, 6 - pret).
1922.gada 27.jūlijā, Latvijas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics deva rīkojumu izstrādāt noteikumus konkursam par granīta Piemiņas staba, tas ir, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem veltīta Brīvības pieminekļa, celšanu Rīgā. Tikai 1931.gadā kļuva skaidrs, kāds Brīvības piemineklis izskatīsies un kur tas atradīsies.
1922.gada 28.jūlijā ASV kā pēdējā no lielvalstīm atzīst Latvijas neatkarību de jure.
1922.gada 7.septembrī Krāslava iegūst pilsētas tiesības.
1922.gada 7.-8.oktobrī notiek 1.Saeimas vēlēšanas.
1922.gada 14.novembrī Saeima ievēl pirmo Latvijas Valsts prezidentu – Jāni Čaksti. Par balso 92, atturas 6 deputāti.
1922.gada 3.decembrī, pateicoties Tautas labklājības ministrijas Sociālās aprūpes departamenta direktora A. Sīļa iniciatīvai un pūlēm, Rīgā, Kapseļu ielas 31. namā nodibināts Latvijas Valsts pirmais bērnunams.
1922.gada 22.decembrī Maskavā beidzas atbruņošanās konference, kurā piedalās Krievija, Polija, Lietuva, Igaunija, Somija un Latvija.
1923.gada 2.aprīlī Mazirbē dzejnieka un kultūras darbinieka Kārļa Staltes vadībā tika dibināta Līvu savienība.
1923.gada 18.septembrī, savu pirmo sēdi noturēja Pieminekļu valde – Latvijas vēsturē pirmā īpašā valstiskā institūcija, kas par savu uzdevumu izvirzīja kultūras pieminekļu aizsardzību.
1923.gada 27.septembrī, ap plkst. 23 naktī netālu no Daudzevas stacijas notika Latvijai sensacionāla un leģendāra pasažieru vilciena aplaupīšana, ko bija organizējis Ansis Kaupēns.
1923.gada 1.novembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paraksta politiskās savienības līgumu ar Igauniju.
1924.gada 2.februārī dibina Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
1924.gada 24.martā Latvijā dibināts Triju Zvaigžnu ordenis.
1924.gada 28.martā Latvijā skan pirmais sabiedriskais radio raidījums.
1924.gada marta beigās palu laikā applūst Jaunjelgava, Līvāni, Ogre, Rīgā ledus sagrauj Lībekas tiltu pār Daugavu.
1924.gada 26.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu, kas valsti sadalīja desmit apriņķos.
1924.gada 7.decembrī Latvijā uz pirmo kongresu sanāk rakstnieki un žurnālisti.
1925.gada 22.februārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste oficiālā vizītē apmeklēja Igauniju.
1925.gada 22.augustā autoavārijā iet bojā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
1925.gada oktobrī 2.Saeimas vēlēšanas.
1925.gada 1.novembrī atklāts Rīgas radiofons.
1926.gada 13.maijā Valsts prezidents Jānis Čakste uzturas valsts vizītē Igaunijā.
1926.gada 17.decembrī Lietuvā notiek Antana Smetonas vadītais valsts apvērsums.
1927.gada 14.martā miris pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
1927.gada 7.aprīlī Latvijas Republikas Saeima ar 73 balsīm "par"  ievēlēja Gustavu Zemgalu par Valsts prezidentu.
1927.gadā sākās Brāļu kapu arhitektoniskā ansambļa veidošana.
1928.gada oktobrī 3.Saeimas vēlēšanas.
1930.gadā atklāj Rīgas Centrāltirgu ar vienām no modernākajām tā laika Eiropas arhitektoniskajām būvēm.
1930.gada 9.aprīlī ar 55 balsīm par Latvijas Republikas Saeima Albertu Kviesi ievēlēja par Valsts prezidentu.
1930.gada 1.novembrī notika svinīga Rīgas Centrāltirgus atklāšana.
1931.gada aprīļa vidū pūdos cieš Jēkabpils, Krustpils, Ābeļu pagasta zemnieku saimniecības.
1931.gada oktobrī notiek 4.Saeimas vēlēšanas.
1932.gada 6.februārī Latvija un PSRS paraksta savstarpējās neuzbrukšanas līgumu.
1932. gada 8.martā Rīgā sākusies gripas epidēmija. Skolās saslimuši jau līdz 50% visu skolēnu un skolotāju. Atsevišķas skolas tika uz nedēļu slēgtas, lai dezinficētu telpas. Saslimšana gan lielākoties noritēja vieglā formā.
1932.gada 14.martā, lidotājs Herberts Cukurs Spilves pļavās izmēģināja pirmo Latvijā būvēto planieri jeb bezmotora lidaparātu C4.
1932.gada 15.marta agrā rītā, uz Latvijas–PSRS robežas risinājās neparasts incidents – robežsargi aizturēja Saeimas strādnieku un zemnieku frakcijas deputātu Ernestu Miezi, kurš pie Zilupes stacijas sniegputenī mēģināja nelegāli pāriet robežu no PSRS puses.
1932.gada 4.aprīlī, Grosbotenā pie Leipcigas slimnīcā nomira vācbaltu ķīmiķis un filozofs Vilhelms Ostvalds -  Rīgā dzimušais Nobela prēmijas laureāts.
1932. gada 27.aprīlī, Jaunākās Ziņas vēstīja, ka Vecrīgā, Peldu ielas galā sākta pilsētas veco vaļņu un kazemātu palieku nojaukšana.
1932.gada 11.maijā atklāj Rīgā Etnogrāfisko muzeju.
1932.gada 25.maijā, Jūrmalā, lietum līstot, agrākās pārceltuves vietā tika atklāts tilts kājāmgājējiem un braucējiem pār Lielupi.
1932.gada 7.septembrī, atzīmējot leģendārās Turaidas Rozes nāves 312. gadadienu, pie Turaidas baznīcas augošajā dižliepā tika uzstādīta marmora piemiņas plāksne.
1932.gada 22.oktobrī, Jaunākās Ziņas vēstīja, ka Rīgā pārpildītā zālē noticis doktora Kārļa Ādamsona un Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa kundzes Klāras priekšlasījums Kāpēc tagad dzimst mazāk bērnu.
1933. gada 2.janvārī, Latvijas iedzīvotāji modās ar preses vēsti, ka naktī, atgriežoties no Jelgavas Rīgā, avāriju piedzīvojis premjera Marģera Skujenieka auto.
1933.gada 7.februārī, Jaunākās Ziņas, atsaucoties uz Rīgas dzimtsarakstu nodaļas sniegto informāciju, vēstīja, ka, valstij atkopjoties no pasaules ekonomiskās krīzes sekām, vecāki saviem bērniem aizvien biežāk dodot latviskus vārdus.
1933.gada 4.aprīlī Albertu Kviesi ievēlēja par Latvijas Valsts  prezidentu otro reizi.
1933.gada 12.maijā kā politisku apvienību reģistrē Latviešu tautas apvienību Pērkoņkrusts.
1933.gada 11.jūnijā, Dubultos sanāca Jūrmalas saimniecisko organizāciju apspriede, kuras dalībnieki pieņēma rezolūciju, protestējot pret valdības lēmumu atļaut Lietuvas zemeņu importu Latvijā.
1933.gada 24.septembrī, pēc Pirmā pasaules kara izsauktā pārtraukuma no jauna darbu uzsāka Rīgas Zooloģiskais dārzs. Viens no pirmajiem dzīvniekiem tajā bija Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša dāvinātais lūsis Incis no Alūksnes virsmežniecības.
1933.gada 7.oktobrī, iesvētīja un atklāja Liepājas cukurfabriku, kas bija pēdējā trīs Latvijas cukurfabriku rindā.
1933.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par Latviešu tautas apvienības Pērkonkrusts slēgšanu.
1934.gada 15.maijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis organizē valsts apvērsumu, tiek apturēta Saeimas un visu politisko partiju darbība.
1934.gada 12.septembrī tiek izveidota Baltijas Antante – Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valstu politiskais bloks savstarpējam diplomātiskajam atbalstam.
1935.gada 18.novembrī atklāj Rīgā tēlnieka Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli.
1936.gada 11.aprilī Latvijas Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis, beidzoties Valsts prezidenta Alberta Kvieša prezidentūrai, pārņem arī Valsts Prezidenta amatu un varu.
1936.gada 14.jūlijā Vilhelms Munters kļūst par Latvijas ārlietu ministru.
1936.gada 6.oktobrī inženieris Valters Caps paraksta līgumu par "Minox" fotokameru ražošanu VEF.
1937.gada 28.janvārī Latvijas Republikā pieņēma un 1938.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunais Civillikums.
1937.gada 13.novembrī no Latvijas izraida "Pērkonkrusta" organizācijas vadītāju Gustavu Celmiņu.
1938.gada 8.decembrī Lavrentijs Berija kļūst par PSRS Iekšlietu tautas komisāru.
1938.gada 22.decembrī dibināta Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
1939.gada 7.jūnijā Vācija un Latvija noslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgumu.
1939.gada 6.augustā atklāj Lībiešu namu Mazirbē.
1939.gada 23.augustā Vācija un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība noslēdz Molotova-Ribentropa paktu, tā slepenie pielikuma protokoli paredz Latvijas nonākšanu padomju ietekmes sfērā.
1939.gada 1.septembrī sākas Otrais pasaules karš.
1939.gada 2.oktobrī PSRS pieprasīja Latvijas valdībai iespēju Latvijā novietot 50 000 karavīru, kā arī neaizsalstošās Baltijas jūras ostas saviem karakuģiem.
1939.gada 5.oktobrī Latvija un PSRS noslēdza savstarpējās palīdzības paktu, Latvijai tiek uzspiests līgums, kas paredzēja Sarkanās armijas karabāzes Latvijas teritorijā.
1939.gada oktobrī PSRS represīvās iestādes  saņem pavēli Nr.001223 par "kontrrevolucionāro personu apzināšanu".
1939.gada 15.oktobrī darbu uzsāka Ķeguma HES, lielākā hidroelektrostacija Baltijā.
1939.gada 30.oktobrī Vācija noslēdza ar Latviju līgumu par vācbaltiešu repatriāciju. Latviju pamet ap 60 tūkstoši vācu tautības Latvijas pilsoņu.
1939.gada 30.novembrī bez kara pieteikuma PSRS sāka uzbrukumu Somijai. Latvijas tauta simpatizē somiem un armija sniedz izlūkošanas datus somu dienestiem.
1939.gada 14.decembrī Tautu Savienība Ženēvā PSRS kā agresoru, par uzbrukumu Somijai, izslēdza no šīs starptautiskās organizācijas.
1940.gada 14.-15.jūnijā Padomju Savienības karaspēka vienības uzbrūk Latvijas robežposteņiem Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos.
1940.gada 16.jūnijā Latvijas valdība saņēma Padomju Savienības ultimātu, ar prasību ielaist Latvijā neierobežotu Sarkanās armijas kontingentu.
1940.gada 17.jūnijā Sarkanā armija okupē Latvijas teritoriju.
1940.gada 19.jūnijā PSRS ārkārtas pārstāvja Andreja Višinska vadībā tiek izveidota jauna Latvijas Tautas valdība ar zinātnieku – mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu priekšgalā.
1940.gada 5.jūlijā tiek izsludinātas jaunas Tautas saeimas vēlēšanas.
1940.gada 14-15.jūlijā notiek nedemokrātiskas Tautas saeimas vēlēšanas.
1940.gada 21.jūlijā Latvijas Tautas saeima pasludina Latviju par Padomju republiku, Kārlis Ulmanis atstāj Valsts prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju, nometina Ziemeļkaukāzā Vorošilovskā.
1940.gada 21.jūlijā Latvijas SPR prezidenta un valdības galvas amatu pārņem Augusts Kirhenšteins, un šajos amatos viņš ir līdz 25.augustam, kad spēkā stājas PSRS konstitūcija.
1940.gadā 5.augustā Maskavā pieņem lēmumu par Latvijas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, noslēdzot Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS.
1940.gada 13.augustā Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju.
1940.gada 18.decembrī Hitlers parakstā plānu "Barbarosa".
1941.gada 25.martā izņem no apgrozības latus, ieviešot PSRS naudas - rubļu lietošanu.
1941.gada 14.maijā PSRS valdība un Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partijas centrālkomiteja pieņēma lēmumu  "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
1941.gada 10.jūnijā arestē daudzus virsniekus, kas bija pārveidotajā Latvijas armijā - Sarkanās armija 24.Teritoriālajā korpusā. Komandieris ģenerālmajors Roberts Kļaviņš.
1941.gada 14.jūnijā notiek Latvijas pilsoņu pirmā masveida deportācija uz PSRS, izsūta ap 20 000 cilvēku.
1941.gada 22.jūnijā Vācijas karaspēks uzbruka PSRS un ienāca Latvijas teritorijā, okupējot to līdz 8.jūlijam.
1941.gada 1.jūlijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu. Latviešu tautas līderi izveidoja Latvijas organizāciju centru un sāka atjaunot pirms okupācijas laika varas iestādes, bet vācu okupācijas varai bija citi plāni un šis aktivitātes pārtrauca.
1941.gada 1.jūlijā Rīgā pulkveža Ernesta Kreišmaņa sastādīta sāk darboties organizācijas komisiju plānojot atjaunot valdības darbību un paredzot bijušo Latvijas valdības ministru Bernhardu Einbegu iecelt par ministru prezidentu. Vācu okupācijas iestādes šo procesu pārtrauc.
1941.gada 4.jūlijā Rīgā nodedzina ebreju galveno sinagogu.
1941.gada 9.jūlijā vācu vara atļauj veidot brīvprātīgo vienības no latviešu karavīriem, ko komandē pulkvedis Voldemārs Veiss. Tās sauc par kārtības dienesta (policijas) bataljoniem un paredzēja nodarbināt Latvijā.
1941.gada 17.jūlijā Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju ministriju – tā pārvalda Baltijas valstu teritoriju un daļu no Baltkrievijas. Par ministru iecēla Alfrēdu Rozenbegu. Par Austrumzemju - Ostland reihskomisāru iecēla Heinrihu Lozi, par Latvijas ģenerālkomisāru iecēla Oto Dreksleru.
1941.gada augustā pēc atkāpšanās kaujām Latvijā, tiek likvidēts 24.Teritoriālais korpuss.
1941.gada 3.augustā Sarkanajā armijā izveido 201.latviešu strēlnieku divīziju ar apmēram 10000 karavīriem.
1941.gada 17.augustā vācu okupācijas varas iestādes aizliedza "Pērkonkrusta" organizāciju.
1941.gada 21.oktobrī pirmos latviešu kārtības dienesta bataljonus nosūta uz Austrumu fronti.
1941.gada 23.oktobrī Rīgā ebrejus sadzen geto.
1941,gada 10.novembrī Rīgā notiek Latviešu Nacionālās savienības dibināšana.
1941.gada 30.novembrī sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana – pavisam holokaustā Latvijā iet bojā no 70 000 līdz 90 000 ebreju.
1941.gada 3.decembrī 201.latviešu strēlnieku divīzija dodas uz fronti un iesaistās Maskavas aizstāvēšanas kaujās.
1942.gada 2.janvārī nacisti izrēķinās ar Audriņu ciema iedzīvotājiem.
1942.gada 7.martā vācu okupācijas varas pārstāvis Austrumzemju lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs nolemj atļaut izveidot Latvijā pašpārvaldi – Ģenerāldirektoriju.
1942.gada 15.maijā, Rīgā bija ieradusies nacistiskās Vācijas okupācijas režīma izveidotās Ostlandes civilpārvaldes augstākā amatpersona – Ostlandes Reihsministrs Alfreds Rozenbergs.
1942.gada 20.septembrī PSRS izsūtījumā, Turkmenistānā Krasnovodskas cietumā apcietinājumā mirst Kārlis Ulmanis.
1942.gada 9.maijā tiek iecelti Latvijas pašpārvaldes ģenerāldirektori ar ģenerāli Oskaru Dankeru priekšgalā.
1943.gada 24.janvārī Berlīnē SS Reihsfīrers Heinrihs Himlers pavēl izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu.
1943.gada 29.janvārī nacsti izdod rīkojumu par visu čigānu arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
1943.gada 8.februārī trīs latviešu kārtības dienesta bataljonus - 16.Zemgales, 19. Latgales un 21.Liepājas bataljonu apvienoja 1.latviešu grenadieru pulkā, komandieris pulkvežleitnants Voldemārs Veiss. Drīz izveido arī 2.(Imantas) latviešu grenadieru pulku apvienojot 18.Kurzemes, 24.Talsu un 26.Tukuma bataljonus. Komandieris pulkvedis Kārlis Lobe. Brigādi, kurā bija abi pulki un artilērijas divizions, maijā nosūta uz Volhovu.
1943.gada 10.februārī Ādolfs Hitlers Berlīnē paraksta rīkojumu par latviešu leģiona izveidošanu. Vācieši iesauca ap 51000 latviešu, kas dzimuši no 1919.līdz 1924.gadam. Kara tālākā gaitā mobilizācija skāra vīriešus no 1906.gada līdz 1928.gadā dzimušajiem. Kopā zem ieročiem dažādās vācu karaspēka daļās bija iesaukti ap 110000 Latvijas pilsoņu.
1943.gada 11.februārī, nacistiskajā Vācijā tika izdots rīkojums, saskaņā ar kuru katrs 15 gadu vecumu sasniedzis vācu skolnieks tika ieskaitīts tā sauktajos gaisa spēku izpalīgos, vāciski Luftwaffenhelfer.  Okupētajā Latvijā pie skolnieku iesaukšanas izpalīgos nacistu vara ķērās 1944.gada vasarā, līdzīgi kā latviešu leģiona gadījumā apelējot pie nacionālajām jūtām (zēnu formastērpus rotāja sarkanbaltsarkanas lentes). Tika iesaukti 4139 zēni no Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķiem.
1943.gada 15.februārī Vācijas SS vadības galvenā pārvalde izdod pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.
1943.gada 23.februārī vācu okupācijas vara izsludina 1919.-1924.gadam dzimušo Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju SS leģionā.
1943.gada martā par latviešu leģiona ģenerālinspektoru iecēla ģenerāli Rūdolfu Bangerski.
1943.gada 26.martā pavēle par 15.latviešu SS divīzijas izveidošanu, augustā jaunizveidotajā 15.divīzija bija 10621 karavīrs.
1943.gada 5.aprīlī Stokholma notiek Baltijas valstu sūtņu apspriede.
1943.gada 19.aprīlī Vissavienības komunistiskās partijas centrālkomitejas (VK(b)P CK) politbirojs apstiprināja PSRS Augstākās padomes prezidija dekrēta projektu Par vācu fašistisko ļaundaru, kuri vainīgi pie padomju civiliedzīvotāju un gūstā kritušo sarkanarmiešu nogalināšanas un mocīšanas, dzimtenes nodevēju no padomju pilsoņu vidus un viņu atbalstītāju sodīšanas pasākumiem. Ar dekrētu tika pasludināts publiskais nāvessods pakarot, kā arī noteikta vēl viena soda norma – nosūtīšana katorgas darbos uz 15 līdz 20 gadiem. Uz šā dekrēta pamata 1943.gada 11.jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija izdeva pavēli Par katorgas darbu nodaļu organizēšanu PSRS IeTK labošanas darbu nometnēs. Tolaik tika pavēlēts katorgas nodaļas noorganizēt Noriļlagā, Sevvostlagā un Vorkutlagā. Darba nespējīgiem un slimiem notiesātajiem katorgas darbu nodaļa bija jānoorganizē Karlagā.
1943.gada 22.jūlijā no Ventspils ar motorlaivu Gotlandē ierodas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Leonīds Siliņš, nogādājot Zviedrijā ziņas par stāvokli vācu okupētajā Latvijā.
1943.gada 13.augustā Rīgā nodibina latviešu nacionālās pretošanās kustības centrālo organizāciju – Latviešu Centrālo padomi, ko uzņemas vadīt Konstantīns Čakste.
1943.gada 13.septembrī, augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē Fridrihs Jekelns atļāva latviešu ieroču SS daļām lietot pie formas tērpa nacionālo krāsu vairodziņu ar uzrakstu ''Latvija''.
1943.gada 28.novembrī Irānā Teherānā konfernecē tiekas ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Staļins. Staļins panāca sev tiesības brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā pēc kara.
1944.gada janvārī Sarkanā armija pārrāva fronti pie Volhovas un Ļeņingradas.
1944.gada 10.martā iznāk LCP nelegālā laikraksta Jaunā Latvija pirmais numurs.
1944.gada 14.martā gestapo arestē Pērkonkrusta organizācijas vadītāju Gustavu Celmiņu.
1944.gada martā izveido otru latviešu leģiona divīziju - 19.divīziju. 16.martā kaujās pie Veļikajas upes abas divīzijas ir apvienotas un cīnās kopā. Šo datumu pēc kara izvēlās atzīmēt par latviešu leģiona piemiņas dienu.
1944.gada 29.aprīlī gestapo arestēja LCP vadītāju Konstantīnu Čaksti, vēlāk 2.jūlijā arī Bruno Kalniņu, Paulu Kalniņu un citus.
1944.gada 25.maijā Rīgā ar nāvi soda padomju pagrīdes vadītājus Imantu Sudmali un Džemu Bankoviču.
1944.gada 5.jūnijā sarkanās armijas sastāvā izveidoja 130.latviešu strēlnieku korpusu komandiera ģenerālmajora Detlava Brantkalna vadībā.
1944.gada jūlijā kara darbība sākas Latvijas teritorijā.
1944.gada 23.jūlijā Sarkanā armija ieņem Ludzu, Kārsavu un Aglonu.
1944.gada 8.septembrī LCP pēdējā sēde dzimtenē, pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
1944.gada 22.septembrī ģenerāļa Kureļa grupa sāk atiešanu no Skrīveru pagasta caur Rīgu uz Kurzemi.
1944.gada 13.oktobrī bez kaujām Rīgu ieņem Sarkanā armija.
1944.gada 14.novembrī vācieši veic ģenerāļa Kureļa grupas atbruņošanas akciju.
1944.gada 18.novembrī Kurzemē Ugāles pusē notiek pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
1944.gada 19.novembrī vācu kara tiesa Liepājā grupai ģenerāļa Kureļa grupas virsnieku piespriež nāves sodu.
1945.gada 19.janvārī iznāk pirmais nummurs laikrakstam Literatūra un Māksla.
1945.gada 5.februārī Jaltā sanāk ASV, PSRS un LIelbritānijas vadītāji.
1945.gada 13.februārī sabiedroto aviācija sāk bombardēt Drēzdeni, iet bojā arī daudzi bēgļi no Latvijas.
1945.gada 21.februārī pa ceļam no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgu mirst LCP priekšsēdētājs Konstantīns Čakste.
1945.gada 29.aprīlī 15.ieroču SS divīzija saņem pavēli Berlīnes aizstāvēšanai izveidot kaujas spējīgu pulku, par komandieri ieceļot pulkvedi Vili Janumu.
1945.gada 20.aprīlī Potsdamā, Vācijā, tiek dibināta Latvijas Nacionālā padome, kura pretendē uz Latvijas Pagaidu valdības statusu, ko vada ģenerālis Rūdolfs Bangerskis.
1945.gada 27.aprīlī pie Giterlikas ASV armijas karavīriem padodas latviešu leģionāru kaujas grupa, ko vadīja pulkvedis Janums.
1945.gada 2.maijā amerikāņu karaspēkam Vācijā pie Šverinas padodas un ieročus noliek 15.divīzija.
1945.gada 8.maijā Latviešu leģiona 19.divīzijas komandieris Štrekenbahs nodod pavēli par kapitulāciju.
1945.gada 9.maijā kapitulē vācu karaspēka grupējums Kurzemē. Ieročus noliek arī latviešu leģionāri no 19.divīzijas. Trīs okupācijas, deportācijas un karš ir prasījis ap 500000 tūkstošu cilvēku upurus.
1945.gada 3.oktobrī Austrijā Lustenavā uz pirmo sēdi sanāk Vācijā esošā Latvijas Centrālās Padomes daļa.
1945.gada 31.oktobrī PSRS Valsts drošības komiteja Ventspilī sāk plašus Latvijas Centrālās Padomes aktīvistu arestus.
1945.gada 20.novembrī darbu sāk Nirnbergas kara tribunāls.
1945.gada 27.decembrī ASV tiek nodibināts Starptautiskais valūtas fonds.
1946.gada 26.janvārī Rīgā sākas tiesas prāva, kurā ar nāvi notiesā vācu kara noziedzniekus.
1946.gada 14.februārī nodibina Latvijas PSR Zinātņu Akadēmiju.
1946.gada 21.martā ASV Ņujorkā izveido ANO pagaidu štāba mītni.
1946.gada 18.aprīlī dibināta ANO.
1946.gada 16.maijā Rīgā tiesāt sāk Latvijas Centrālās Padomes aktīvistus.
1946.gada 30.maijā nodibina LPSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtu.
1946.gada 22.decembrī Latvijā nodibina pirmo kolhozu Nākotne – Dobeles apriņķī.
1947.gada 17.janvārī notiesā nelegālo laikrakstu Latvis un Mazais Latvis izdevējus un izplatītājus K.Dravu un J.Liezeri, abiem piespriežot nāves sodus.
1947.gada 15.februārī PSRS aizliedz laulības PSRS pilsoņiem ar ārzemniekiem.
1947.gada 17.februārī sāk raidīt radiostacija Amerikas balss, ko PSRS klausās nelegāli.
1947.gada 21.maijā PSKP CK lēmums par lauksaimniecības kolektivizāciju Baltijā.
1947.gadā Rīgā atklāj pirmo trolejbusa līniju.
1948.gada 10.decembrī Ņujorkā ANO pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.
1949.gada 25.martā padomju vara veic lielāko deportāciju no Latvijas uz Sibīriju, izvedot ap 43 000 cilvēku.
1950.gada 12.janvārī PSRS atjaunoja nāves sodu.
1950.gada 5.jūnijā nodibina Rīgas Medicīnas institūtu un P.Stradiņa Medicīnas muzeju.
1950.gada 19.jūlijā sāk kursēt elektriskais vilciens maršrutā Rīga - Dubulti.
1950.gada 13.augustā Rīgā pasažieru kuģu ostā Daugavā nogrimst pasažieru kuģis Majakovskij, tā ir bijusi lielākā traģēdija Latvijas kuģniecības vēsturē.
1950.gada 26.novembrī uz pēdējo sēdi sanāca Latvijas Centrālās Padomes Vācijā esošā daļa.
1953. gada 17. janvārī, ar Latvijas PSR Augstākās padomes dekrētu tika pieņemts jaunais Latvijas PSR karogs, kas nomainīja kopš 1940. gada augusta izmantoto vienkāršoto padomju republikas standartu – PSRS karogu, kurā virs sirpja un āmura bija latīņu burti LPSR.
1953.gada 5.martā mirst Padomju Savienības vadītājs Josifs Staļins. Par PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Georgijs Maļenkovs. PSKP vadību pārņēma Nikita Hruščovs.
1953.gada 22.jūnijā pēc Padomju Savienības Komunistiskās partijas iniciatīvas PSRS pieņēma lēmumu, kas paredzēja arī Latvijā samazināt pārkrievošanas tendences.
1954.gada 6.novembrī darbu sāk Latvijas Televīzija.
1955.gadā Georgiju Maļenkovu PSRS Ministru Padomes priekšsēdētajā postenī nomainīja Bugaņins.
1955.gada 28.aprīlī PSRS AP atceļ deportētajiem specnometinājuma statusu.
1955.gada 14.maijā izveidota Varšavas līguma valstu organizācija.
1956.gada 8.februarī Latvijas austrumos neredzēts aukstums, temperatūra noslīdēja līdz -43,2 grādi pēc C.
1956.gada 25.februārī PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs smagi apsūdzēja Staļinu noziegumos pret savu tautu.
1956.gada PSRS karaspēks piedalās Ungārijas demokrātijas piekritēju kustības asiņainā apspiešanā.
1956.gada pavasarī lieli plūdi, ūdens ieplūst Ķeguma HESa mašīntelpās, Lubānas ezera apkaimē plūdi ilgst no 11.maija līdz 26.jūnijam.
1957.gada 5.novembrī Rīgā atklāj satiksmi pār Oktobra (tagad Akmens) tiltu.
1958.gadā PSKP vadītājs Ņikita Hruščovs atcēla no amata Bulgaņinu un pats uzņemas šo posteni.
1958.gada 19.martā Latvijas TV parādīts pirmais ziņu raidījums Panorāma.
1959.gada 10.aprīlī Rīgā notiek pirmās Mākslas dienas.
1959.gada 7.-8.jūlijā notiek Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas plēnums lai nosodītu nacionālkomunistus, no darba atbrīvo vairākus Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdības locekļus, piemēram, Eduardu Berklāvu, Vili Krūmiņu un citus.
1959.gadā tiek aizliegti Līgo svētki.
1959.gada 12.septembrī Rīga svin pirmās Dzejas dienas.
1959.gada 25.novembrī Latvijas kompartijas plēnumā Jāņa Kalnbērziņa vietā par partijas pirmo sekretāru ieceļ Arvīdu Pelši.
1960.gada 27.janvārī atklāj VEF kultūras pili.
1960.gada 20.jūlijā atklāj jauno Rīgas dzelzceļa staciju.
1962.gada 5.janvārī žurnāla Zvaigzne lasītāji varēja iepazīties ar fantastisku prognozi, ka 1981. gadā visa PSRS un tātad arī Latvija dzīvos komunismā, Kurzemes piekrastē no platformām iegūs naftu, Rīgā būs metro, bet milicijas vairs nebūs, jo komunismā likumpārkāpēju nav!
1962.gada 24.aprīlī, stājās spēkā starptautiskā Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem. Līdz tam diplomātu tiesības uz neaizskaramību un citas privilēģijas bija tikai neoficiāla starptautiska ieraduma tiesību norma, kas nepastāvēja uz papīra, taču jaunais dokuments precīzi definēja, kas uzskatāmi par diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem, kādas ir viņu tiesības, statuss un kādas normas jāievēro. Šobrīd Vīnes konvencijai ir pievienojušās gandrīz visas pasaules valstis.
1963.gada 5.augustā, Maskavā ASV, PSRS un Lielbritānija parakstīja līgumu par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu atmosfērā, kosmiskajā telpā un zem ūdens.
1963.gada 9.oktobrī Rumbulas lidlaukā Rīgā pa ceļam uz Londonu nolaidās padomju pasažieru lidmašīna "IL-18", kurā atradās pasaulē pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins.  Tā bija vienīgā viņa vizīte Latvijas teritorijā, kas turklāt notika tikai gadījuma pēc – biezā migla virs Anglijas lika nogaidīt. Vizīte ilga pusotru dienu.
1964.gadā atcēla no vadības Ņikitu Hruščovu un par PSRS komunistu partijas vadītāju 14.oktobrī kļuva Leonīds Brežņevs.
1965.gada 24.februārī Izraēlas specdienests MOSSAD kaujnieki nogalina Argentīnā Montevideo trmdā dzīvojošo Herbertu Cukuru.
1965.gadā atklāj Pļaviņu HES, izpostot Daugavas senlejas unikālus objektus – Staburagu, Pērses ūdenskritumu un citus.
1966.gada 8.aprīlī par PSKP CK ģenerālsekretāru ievēlēja Leonīdu Brežņevu.
1967.gaad 2.maijā Stokholmā darbu sāk Starptautiskais kara noziegumu tribunāls.
1967.gada 30.decembrī notika traģiskāka aviokatastrofa Latvijā, kad pie Liepājas nogāzās AN 24, kas veica reisu no Rīgas uz Liepāju, 43 pasažieri gāja boja, seši izdzīvoja.
1968.gada 23.jūnijā Somijā šķēpmetējs Jānis Lūsis kļūst par pirmo padomju sportistu - pasaules rekordistu škēpmetēju.
1968.gada augustā padomju karaspēks apspieda brutāli Čehoslovākijas tautas centienus pēc demokrātijas.
1969.gada 2.novembrī bija vispēcīgākā vētra, vēja ātrums 48m/s.
1970.gada 15.aprīlī atklāja Sporta pili.
1970.gada 16.aprīlī Rīgā atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeju, tagad Okupācijas muzeja ēku.
1972.gada maijā ASV astronauti - Apollo 16 apkalpe uz Mēness novietoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogus.
1972.gada 6.jūlijā Jānis Lūsis Stokholmas olimpiskajā stadiona uzstāda pasaules rekordu šķēpa mešana, raidot šķēpu 93,8 metrus tālu.
1972.gada 14.septembrī, Latvijas PSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieks E.Ratnieks nosūta Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Vilim Krūmiņam izziņu, norādot, ka gada pirmajos astoņos mēnešos Rīgu apmeklējuši 1110 latviešu izcelsmes tūristi no Rietumeiropas un Amerikas.
1973.gadā izveido Gaujas Nacionālo parku.
1973.gadā notiek dziesmu simtgades svētku svinības Rīgā.
1974.gada 28.janvārī Latvijas TV pirmais krāsu televīzijas raidījums.
1974.gada 13.februārī no PSRS izraida disidentu Aleksandru Solžeņicinu.
1974.gada 3.augustā Austrālijas premjerministra Vitlema valdība atzina Baltijas valstu de jure atzīšanu PSRS sastāvā, izraisot latviešu un citu baltiešu trimdinieku aktīvu pretdarbību, panākot ka Austrālija šo lēmumu atcēla.
No 1974. līdz 1983. gadam kā nelegāla pretošanās organizācija pastāvēja Latvijas Neatkarības kustība, līdz tās darbību pārtrauca PSRS Valsts drošības komitejas izdarītie aresti un kratīšanas. LNK dalībnieki bija Pāvils un Olafs Brūveri, Jānis Rožkalns, Jānis Vēvers, Alfrēds Lēvalds, Gunārs Astra, Alfrēds Aperats, Edmunds Cirvelis – kopumā ap 20 cilvēku.
1975.gadā PSRS kopā ar 32 pasaules valstīm parakstīja Helsinku deklarāciju, kas aizliedza ar varu grozīt valstu robežas, prasīja stingru cilvēktiesību ievērošanu.
1976.gada 27.jūlijā Monreālas olimpiskajās spēlēs basketboliste Uļjana Semjonova, spēlējot PSRS izlases sastāvā, iegūst pirmo olimpisko medaļu.
1977.gada Leonīds Brežņevs kļuva arī par PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju.
1979.gada 20.jūnijā PSRS valdība iesniedz protesta notu Zviedrijas valdībai sakarā ar Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienām, kas notiek Gotlandē.
1979.gada 12.decembrī PSKP CK politbirojs nolemj ievest padomju karaspēku Afganistānā.Afganistānas karā, kas ilga no 1979.gada līdz 1989.gadam, tika iesaistīti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 51 karā krita, bet viens pazuda bez vēsts.
1981.gada 1.aprīlī PSRS ievieš vasaras laiku.
1981.gada pavasarī plūdos cieš Jēkabpils.
1981.gada 13.decembrī Polijā ģenerālis Voicehs Jaruzeļskis izsludina karastāvokli.
1982.gadā nomira PSKP CK ģenerālsekretŗs Leonīds Brežņevs. Viņa vietā 1982.gada 12.novembrī nāca Jurijs Andropovs. Drīz nomira arī Jurijs Andropovs un viņa vietā nāca Konstantīns Čerņenko. Konstantīns Čerņenko nomira 1985.gada 10.martā.
1982.gada 23.aprīlī, pie Latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa ar Latvijas PSR komjaunatnes vadības 31.marta lēmumu atklāja posteni nr. 1. Komjaunatnes funkcionāri uzskatīja, ka stilizētās strēlnieku formās tērpto pionieru un komjauniešu godasardze veicinās jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas darbu.
1982.gada 24.maijā, PSRS kompartijas centrālkomiteja apstiprināja Pārtikas programmu, kuras galvenais mērķis bija izbeigt padomju pilsoņiem jau ierasto piena produktu un gaļas deficītu; panākt, lai nepieciešamo lauksaimniecības produkciju vairs nevajadzētu iepirkt ārzemēs.
1983.gada 25.jūnijā Rīgā tiek izveidots rokklubs, kas vēlāk organizēja pirmo underground mūzikas festivālu.
1983.gada naktī uz 26.septembrī, PSRS gaisa telpas kontroles centrā Serpuhovā dežurējošais virsnieks Staņislavs Petrovs saņēma kontroles sistēmas signālu par ASV raķešuzbrukumu PSRS. Apakšpulkvedim Petrovam dažos mirkļos bija jāizlemj, vai izsludināt trauksmi un ziņot par uzbrukumu valsts vadībai, kas nozīmēja faktiski automātisku atbildes triecienu un kodolkara sākumu, vai vispirms izvērtēt signāla ticamību. Virsnieka šaubas pastiprināja tas, ka visas amerikāņu kodolraķetes it kā bija startējušas no viena punkta. Pārbaudot, izrādījās, ka signālu radījusi kļūme padomju datorsistēmā. Notikušais tika turēts slepenībā līdz 1998.gadam, taču, kad to atslepenoja, Petrovs saņēma vairāku Rietumu nevalstisko organizāciju balvas ''par atomkara novēršanu''.
1984.gada 27.jūnijā pirmo reiz svin Starptautisko zvejnieku dienu.
1985.gada 11.martā par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs, kurš uzsāk pārbūves un atklātības politiku.
1985.gada 23.aprīlī Mihails Gorbačovs kompartijas plēnumā paziņo par perestroikas - pārbūves kursa uzsākšanu.
1985.gada 16.maijā PSRS pieņem lēmumu par cīņu pret alkoholismu.
1985.gada 14.jūlijā Luksemburgā ES valstis paraksta Šengenas vienošanos.
1986.gada 26.aprīlī notiek ātomelektrostacijas avārija Černobiļā - Ukrainā, tās glābšanas un radiācijas neitralizēšanas pasākumos tiek mobilizēti un nosūtīti daudzi simti Latvijas iedzīvotāju.
1986.gada 10.jūlija sevi publiski piesaka Liepājā dibināta Latvijas cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinki - 86.
1987.gada 17.februārī Rīgā ierodas PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs.
1987.gadā notiek tautas protesta kustība pret Daugavpils HES un Rīgas metro celtniecību.
 1987.gada 14.jūnijā Rīgā pirmais mītiņš, pieminot 1941.gada deportāciju upurus.
1987.gada 23.augustā protesta mītiņš pret Molotova – Ribentropa paktu Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
1988.gadā Ženēvā PSRS apņēmās izvest savu karaspēku no Afganistānas.
1988.gada 31.janvārī Latvijas TV sākas slavenā Atmodas laika raidījuma "Labvakar" laiks.
1988.gada 25.martā Latvijas padomju varas iestādes dod atļauju piemiņas pasākuma rīkošanai atceroties 1949.gada 25.marta deportāciju upurus.
1988.gada 15.aprīlī Latvijas padomju valdība atļauj tautai svinēt Līgo svētkus.
1988.gada 1.-2.jūnijā LPSR Rakstnieku savienības un citu radošo savienību plēnumā Mavriks Vulfsons paziņoja, ka PSRS 1940.gadā okupēja Latviju.
1988.gada 8.jūnijā PSRS pieņēma likumu Par kooperāciju, legalizējot privāto uzņēmējdarbību.
1988.gada 10.jūlijā Rīgā Arkādijas parkā notiek Latvijas Nacionālās neatkarības kustības ( LNNK) dibināšanas sapulce.
1988.gada 23.septembrī Rīgā sākas pirmais starptautiskais filmu festivāls Arsenāls.
1988.gada 27.septembrī LPSR Augstākā Padome pieņēma dekrētu par latviešu tautas kultūrvēsturiskajiem simboliem, atļaujot publiski lietot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
1988.gada 7.oktobrī plaša tautas manifestācija Rīgā Mežaparkā Par tiesisku valsti.
1988.gada 7.-8.oktobrī notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
1988.gada 7.decembrī Armēnijā notiek postoša zemestrīce, glābšanas darbos un postījumu seku likvidēšanā piedalās arī daudzi cilvēki no Latvijas.
1989.gadā notika daļēji brīvas PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Maskavā ir arī LTF biedri, kas aktīvi piedalās PSRS reformēšanas procesos. PSRS Tautas deputātu kongress ievēlēja Mihailu Gorbačovu par PSRS prezidentu.
1989.gada 7.-8.janvārī kā pretspēku Latvijas Tautas frontei nodibināja LPSR Darbaļaužu Internacionālo fronti.
1989.gada 15.februārī PSRS karaspēks pamet Afganistānu.
1989.gada 19.februārī Ogrē sanāk Latvijas Nacionālās neatkarības kustības I kongress.
1989.gada 12.martā Daugavmalā sapulcējās uz LTF rīkoto manifestāciju 250000 cilvēku.
1989.gada 23.martā notika PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, ļaujot pirmo reizi blakus komunistu partijas piedāvātajiem kandidātu sarakstiem izvirzīt alternatīvus kandidātu sarakstus.
1989.gada 18.maijā Lietuvas Augstākā padome pieņem deklarāciju par valsts neatkarību un suverenitāti, Latvijas iedzīvotāji pēc tam atbalsta lietuviešus, kad PSRS sāk ekonomiskās sankcijas pret Lietuvu.
1989.gada 26.jūnijā Latvijā durvis vēra tobrīd pirmā privātā kredītiestāde, vēlākā Rīgas Komercbanka.
1989.gada 29.jūlijā LPSR Augstākā padome nolemj, ka tās lēmumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā.
1989.gada 23.augustā notika Baltijas tautu miermīlīga protesta akcija – Baltijas ceļš, no Viļņas līdz Tallinai caur Rīgai izveidojot cilvēku ķēdi.
1989.gada 3.decembrī Maltā tiekas PSRS un ASV prezidenti Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs, pielikts punkts "aukstajam karam".
1990.gada 7.februārī Maskavā PSKP CK pieņēma lēmumu atteikties no varas monopola.
1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu atjaunot Latvijas valstisko suverenitāti, atjaunojot vēsturiskos Latvijas karogus, himnu, ģerboni.
1990.gada 18.martā LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru gūst Latvijas Tautas frontes atbalstītie deputātu kandidāti.
1990.gada 19.martā P.Stučkas Latvijas Valsts universitāti pārdēvē par Latvijas universitāti, bet Arvīda Pelšes Rīgas Politehnisko institūtu - par Rīgas Tehnisko universitāti.
1990.gada 22.martā Rolanda Rikarda mājās pulcējās Romāns Apsītis, Egils Levits, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, radās ideja uzrakstīt dokumentu, kas vēlāk kļuva par neatkarības deklarāciju.
1990.gada 28.martā dibināta Latvijas Kultūras akadēmija.
1990.gada 6.aprīlī par Latvijas Komunistiskās partijas CK 1.sekretāru ievēlēja Alfrēdu Rubiku.
1990.gada 7.aprīlī sašķēlās Latvijas Komunistiskā partija.
1990.gada 8-23.aprīlī notiek Pilsoņu kongresa vēlēšanas, tika ievēlēti 259 delegāti, kas savā sesijā ievēlēja 50 cilvēku lielu Latvijas komiteju.
1990.gada 4.maijā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1990.gada 20.maijā komunistiskie un impēriskie spēki Latvijā nodibināja Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju.
1990.gada 4-8.jūlijā Rīgā notiek 20.vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
1990.gada 24.jūlijā PSRS atceļ pirms pieciem gadiem ieviestos alkohola tirdzniecības ierobežojumus.
1990.gada 2.novembrī OMONa vienība uzbrūk Rīgas Preses namam, terorizējot tā darbiniekus.
1990.gada 13.novembrī sāk darboties interneta globālais tīkls.
1991.gada 2.janvārī PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņēma Preses namu Rīgā, sākās bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
1991.gada 13-27.janvārī Latvijas iedzīvotāji masveidā piedalās valsts nozīmes objektu aizsardzībā uz barikādēm Rīgā.
1991.gada 15.janvārī Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja mēģina sagrābt varu Latvijā paziņojot par Latvijas Republikas Augstākās Padomes atlaišanu.
1991.gada 20.janvārī OMON uzbrūk Latvijas Iekšlietu ministrijai un nogalina vairākus cilvēkus.
1991.gada 3.martā Latvijas iedzīvotāju aptauja par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, kurā 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
1991.gada 19.martā ar likuma spēki lībieši tiek pasludināti par Latvijas seno pamattautību.
1991.gada 19.aprīlī Maskavā Latvijas delegācija, ko vada Anatolijs Gorbunovs, tiekas ar Mihailu Gorbačovu, kas deklarē, ka PSRS neatzīs Latvijas neatkarību.
1991.gada 12.jūnijā par Krievijas Federācijas prezidentu ievēlēja Borisu Jeļcinu, amatā stājies 10.jūlijā.
1991.gada 19.augustā Maskavā radikālo komunistu sarīkots valsts apvērsuma mēģinājums – augusta pučs. Latvijā Baltijas kara apgabala komandieris ģenerālis V.Kuzmins izsludina ārkārtas stāvokli.
1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālu likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti.
1991.gada 23.augustā Islandes Republika pirmā no valstīm pasaulē paziņo ar Latvijas valstiskuma atzīšanu.
1991.gada 11.septembrī Latvijas valstisko neatkarību atzīst PSRS.
1991.gada 11.septembrī Latvija iestājas Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē – EDSA.
1991.gada 25.decembrī Mihails Gorbačovs atkāpjas no PSRS prezidenta amata.
1991.gada 30.decembrī oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
1992.gada 7.februārī 12 Eiropas valstu ārlietu un finanšu ministri Māstrihtā paraksta Eiropas Savienības līgumu.
1992.gada 15.maijā Latvijā vizītē ierodas Francijas prezidents Fransua Miterāns.
1991.gada 18.septembrī Latvija tiek uzņemat ANO.
1991.gada 4.oktobrī Latvijas un Krievijas ārlietu ministri paraksta protokolu par diplomātisko sakaru atjaunošanu starp abām valstīm.
1991.gada 21.decembrī Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Moldova parakstā deklarāciju par NVS izveidošanu.
1992.gada 30.janvārī Rīgas Latviešu biedrība atguva tai piederošo ēku Merķeļa ielā, kas padomju okupācijas gados bija PSRS Baltijas kara apgabala Virsnieku nams.
1992.gada 7.februārī 12 Eiropas valstu ārlietu un finanšu ministri Mastrihtā paraksta Eiropas Savienības līgumu.
1992.gada 6.martā pēc Vācijas un Dānijas ārlietu ministru ierosmes Kopenhāgenā izveido Baltijas jūras valstu padomi.
1992.gada 19.martā sākas Krievijas armijas izvešana no Latvijas.
1992.gada 11.aprīlī, pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukuma, militārā patruļkuģa Sams mastā atkal uzvijās Latvijas karaflotes karogs.
1992.gada 7.maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus.
1992.gada 1.jūlijā PSRS pastmarkas atzīst par nederīgām pasta pakalpojumos.
1992.gada 11.novembrī pie Brīvības pieminekļa, bet 2002.gada 11.novembrī pie Rīgas pils atjaunoja militāro godasardzi.
1993.gada martā Latvija no britiem atguva savu pirmskara noguldīto zelta krājumu. Latvijas Bankai piederošās 7,7 tonnas zelta tomēr palika glabāties ārzemēs – tajā pašā Lielbritānijā un arī Šveicē. Pēc situācijas 2011. gada rudenī Latvija zelta rezervju ziņā pasaules valstu sarakstā ierindojas 67. vietā.
1993.gada 5.martā Latvijā sāk atteikties no Latvijas rubļiem un apgrozībā nonāk pirmās 5 latu banknotes.
1993.gada 5. - 6.jūnijā 5.Saeimas vēlēšanas, iegūstot 36 mandātus, uzvarēja savienība Latvijas ceļš. Vēl parlamentā iekļuva LNNK un Tēvzemei un brīvībai, Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā centra partija, Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai, kā arī Līdztiesība. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – nobalsoja 89,9% no kopumā 1,1 miljona vēlētāju.
1993.gada 17.jūnijā, no nākamās Latvijas gaisa spēku bāzes Lielvārdē aizlidoja pēdējās Latvijā izvietotās Krievijas militārās lidmašīnas.
1993.gada 6.jūlijā Saeima atjauno Satversmi pilnā apjomā, deputāti nobalsoja par Satversmes, Valsts prezidenta kā Latvijas valsts galvas institūcijas un Latvijas Republikas Ministru kabineta