Laiks, kad valsts sākas ar ideju, nelielas ļaužu saujiņas ticību sev un savai valstij.  Laiks, kad ar savām asinīm jāizcīna tiesības būt uz pasaules kartes. Karš divās un pat trīs frontēs, ar vāciešiem, lieliniekiem, baltgvardiem. Cīņas, upuri, zaudējumi un uzvaras, lielvalstu atzīšana, atgriešanās no bēgļiem, saimnieciskās dzīves atjaunošanas sākums.

Tautas padomes locekļi, kas piedalījās Latvijas neatkarības aktā (norādīta viņu nodarbošanās  1918. gada novembrī)

1. Gustavs Zemgals (1871 – 1939), jurists.
2. Marģers Skujenieks (1894 – 1941), tautsaimnieks, politiķis.
3. Kārlis Ulmanis (1877 – 1942), agronoms, politiķis.
4. Jānis Zālītis (1874 – 1919), jurists, politiķis.
5. Erasts Bite (1888 – 1942), jurists, politiķis.
6. Emīls Skubiķis (1875 – 1944), inženieris.
7. Staņislavs Kambala (1893 – 1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks.
8. Oto Nonācs (1890 – 1942), publicists.
9. Edmunds Freivalds (1891 – 1922), žurnālists.
10. Ernests Bauers (1882 – 1926), agronoms.
11. Nikolajs Svemps (1889 – 1944), zemnieks.
12. Jānis Bērziņš (1894 – 196?), zemnieks, tirgotājs.
13. Jānis Akuraters (1876 – 1937), rakstnieks.
14. Miķelis Valters (1874 – 1968), publicists.
15. Atis Ķeniņš (1874 – 1961), literāts, izglītības un sabiedriskais 
darbinieks.
16. Eduards Strautnieks (1886 – 1946), advokāts.
17. Spricis Paegle (1876 – 1962), inženieris.
18. Dāvids Golts-Zeltiņš (1867 – 1948), rakstnieks un grāmatizdevējs.
19. Rūdolfs Benuss (1881 – 1940), jurists.
20. Jānis Bergsons (1881 – 1960), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
21. Kārlis Kasparsons (1865 – 1962), ārsts.
22. Miķelis Bružis (1868 – 1941), inženieris ķīmiķis.
23. Andrejs Petrevics (1883 – 1939), jurists, politiķis.
24. Kārlis Kurševics (1874 – 1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks.
25. Pauls Kalniņš (1872 – 1945), ārsts.
26. Klāra Kalniņa (1874 – 1964), P. Kalniņa dzīvesbiedre, politiķe.
27. Fricis Menders (1885 – 1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks.
28. Jānis Ampermanis (1889 – 1942), lauksaimnieks.
29. Vilis Gustavs Gulbis (1890 – 1942), agronoms.
30. Kārlis Vanags (1883 – 1942), banku darbinieks.
31. Jānis Vārsbergs (1879 – 1961), lauksaimnieks.
32. Pēteris Murīts (1891 – 1924), agronoms.
33. Jūlijs Celms (1879 – 1935), tautsaimnieks, banku darbinieks.
34. Bruno Kalniņš (1899 – 1990), Latvijas Sociāldemokrātiskās 
jaunatnes savienības vadītājs.
35. Eduards Traubergs (1883 – 1965), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.
36. Kārlis Albertiņš (1889 – 1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.
37. Augusts Raņķis (1875 – 1937), grāmatizdevējs, tirgotājs.
38. Artūrs Žers (Šers) (1885 – 1944), agronoms.

Brīvības cīņu hronoloģija 1918.gadā
• 11. novembris: Vācija noslēdz mieru ar Antantes valstīm, oficiāli beidzas Pirmais pasaules karš; Padomju Krievija lauž Brestļitovskas līgumu un dodas uzbrukumā Vācijas spēkiem. Lielbritānija atzīst Latvijas valstisko neatkarību "de facto".
• 17. novembris: apvienojas Latviešu Pagaidu Nacionālā padome un demokrātiskais bloks, izveidojot Latvijas Tautas padomi. Par Tautas padomes priekšsēdētāju kļūst Jānis Čakste, bet par Pagaidu valdības Ministru prezidentu - Kārlis Ulmanis.
• 18. novembris: Rīgā tiek proklamēta Latvijas Republika.
• 1. decembris: Sarkanā armija ienāk Latvijas teritorijā.
• 4. decembris: Krievijā tiek izveidota Latvijas padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā.
1919.gadā
• 5. janvāris: Izveidots Latviešu atsevišķais bataljons, ko komandē Oskars Kalpaks, pagaidu valdība atkāpjas un Jelgavas uz Liepāju.
• 31. janvāris: Padomju spēki ir iekarojuši praktiski visu Latviju, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolē tikai nelielu apgabalu ap Liepāju.
• 3. marts: Sākas Vācijas karaspēka un Latvijas Republikas valdībai uzticamā karaspēka pretuzbrukums Latvijas SPR spēkiem.
• 6. marts: Nejaušā apšaudē ar sabiedroto vācu spēkiem krīt Oskars Kalpaks. Viņā vietā stājas Jānis Balodis.
• 10. marts: Tiek atbrīvota Saldus pilsēta.
• 21. marts: Latviešu atsevišķo bataljonu pārformē par brigādi.
• 16. aprīlis: Vācieši organizē apvērsumu Liepājā, Ulmaņa pagaidu valdība patveras uz kuģa Saratova.
• 22. maijs: Vācijas spēki ieņem Rīgu.
• 23. maijs: Rīgā iesoļo Latviešu atsevišķā brigāde.
• 3. jūnijs: Vācu spēki sasniedz Cēsis.
• 6. jūnijs: sākās Cēsu kaujas, kuras ilgst līdz 3. jūlijam. Pret vācu karaspēku cīnās igauņu armija un Ziemeļlatvijas  latviešu brigāde.
• 22. jūnijs: Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi Cēsu kaujās sakauj vācu spēkus.
• 3. jūlijs: Strazdumuižas pamiera noslēgšana.
• 6. jūlijs: Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
• 5. oktobris: Vācijas misija slepeni atstāj Rīgu un pārceļas uz Jelgavu, tiek gatavots bermontiešu uzbrukums Rīgai.
• 8. oktobris: Bermontieši sāk uzbrukumu Rīgai un drīz vien ieņem Pārdaugavu.
• 3. novembris: Latvijas Republikas armija dodas pretuzbrukumā bermontiešu spēkiem.
• 11. novembris: LR armija pabeidz atbrīvot Rīgu no bermontiešiem.
• 22. novembris: Lietuvas armija pie Radvilišķiem sakauj bermontiešu karaspēka paliekas.
• 1. decembris: Latvija ir pilnībā atbrīvota no bermontiešu karaspēka.
1920.gadā
• 3. janvāris: Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.
• 13. janvāris: Par savas darbības izbeigšanu paziņo Pētera Stučkas vadītā Latvijas SPR valdība.
• 1. februāris: Latvija noslēdz pamieru ar Padomju Krieviju.
• 17. - 18. aprīlis: Satversmes sapulces vēlēšanas.
• 1. maijs: Satversmes sapulces 1. sēde.
• 15. jūlijs: Tiek noslēgts pagaidu miera līgums starp Latvijas Republiku un Vāciju.
• 11. augusts: Noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

 

Latvijas armija radās karojot ar vairākiem ienaidniekiem. Bieži ir priekšstats, ka latviešu karavīri basām kājā, slikti bruņoti uzvarēja spēcīgākus ienaidniekus. Tāpēc interesanti ir apskatīt senās fotogrāfijās fiksētos mirkļus - karavīrus, formas, ieročus, apbalvojumus, vietas.