Ārija Mirdza Sīle dzimusi 1930.gadā, dzīvo Jelgavā un, satikta Jelgavā Brāļu kapos pie kādas kapu kopiņas, sāka stāstu par savu brāli Voldemāru Jāni Silgaili, kurš tika smagi ievainots un  dienu vēlāk mira no ievainojuma 1944.gada janvārī pie Neveļas, būdams latviešu 313.policijas bataljona dižkareivis. Cīņu biedri, neskatoties uz niknām kaujām, atkāpjoties zem ienaidnieku spiediena, spēja izdomāt, kā viņu mirušā cīņu biedra pēdējo vēlēšanos izpildīt. 11.janvārī ievainotais Voldemārs Jānis Silgailis mira 12.janvārī no smaga ievainojuma krūtīs.  Ievainojums tika gūts tādejādi, ka bunkurā bija negaidot ielauzies kāds padomju karavīrs un sācis šaut uz bunkura iemītniekiem. Voldemārs bija  atradies vistuvāk uzbrucējam, un viņš bija satvēris automātu aiz stobra, lai izrautu ieroci. Četras lodes bija trāpījušas rokās un piektā krūtīs. Cīņu biedri viņu, un vēl vienu kritušo kareivi ievietoja maisos, aizšuva tos, uzrakstīja Jelgavas pasta adresi un ievietoja vagonā kā pasta sūtījumu. Kaut arī Ludzā šo sūtījumu vācu komendants lika izņemt no vagona, latviešu pasta ierēdnis bija nepaklausījis un sūtījums sasniedza Jelgavu. Vecākiem tika piezvanīts un paziņots, ka viņu dēls ,atvests kā pasta sūtījums, un, ir saņemams pilsētas morgā. 1944.gada 28.janvārī kritušā karavīra izvadīšanā no Jelgavas Sv.Annas baznīcas piedalījās vai puse pilsētas.  Otru kritušo karavīru  Folkmani aizveda viņa piederīgie uz Iecavu, bet Voldemāru Jāni Silgaili apbedīja Jelgavā 1919.gadā kritušo latviešu karavīru brāļu kapos. Uz kapa uzlikto pieminekli padomju okupācijas gados iznīcināja, bet kapu sargs nenodeva  tuviniekus čekistiem, kas interesējās, kur ir piederīgie. Kapu sargs bija pateicis ka tuvinieki aizmukuši uz Ameriku. Visus padomju gadus Ārija Mirdza Sīle un viņas piederīgie tāpēc baidījās kopt brālā kapu. Foto un dokumentus ģimenes saglabāja ierakuši zemē pie mājas esošajā ceriņkrūma.