Latvija 1939.gadā starp Padomju Savienību un Vāciju skatīts 8714 reizes, 3 komentāri

Latvijas valsts izveidošanās saistīta ar I pasaules karā sekām, kur sabrūkot Krievijas un Vācijas impērijām bija iespējams ar citu, karā uzvarējušo lielvalstu atbalstu, nācijām izteikt savu pašnoteikšanās gribu, izveidojot neatkarīgas valstis. Latvijas valsts veidošanās posmā šī brīvība bija jāizcīna ar ieročiem rokās, cīnoties gan ar tiem, kas vēlējās redzēt Latviju kā Krievijas sastāvdaļu, gan kā Vācijas atkarībā esošu zemi. Latviešu tauta, nesot smagu upuri, izcīnīja savu neatkarību. Būdama, kā neliela Baltijas valsts, starp divām lielvarām Vāciju un Padomju Savienību, kas 20.gadsimta 30.gadu beigās sāka bruņoties un pieļāva iespēju savu interešu aizstāvībai lietot militāru spēku, Latvija sadūrās ar problēmām, ko radīja šīs lielvaras.
 

1939.gadā pasaulē politiskā situācija ļāva Vācijai un Padomju Savienībai izdarīt secinājumus, ka Austrumeiropā var realizēt teritoriālas pārmaiņas, jo Anglija, Francija un ASV nevarēs vai nespēs sniegt efektīvu atbalstu Polijai, Somijai, Baltijas valstīm, ja kāds tām uzbruks. Kaut arī Padomju Savienības un Vācijas ideoloģijas nepieļāva iespēju mierīgai līdzāspastāvēšanai, tomēr vēlme pārdalīt pasaulē ietekmes sfēras, radīja apstākļus, kuros abas lielvaras vienojās par sadarbību. Tā radās un 1939.gada 23.augustā tika saskaņots savstarpējais neuzbrukšanas līgums, kuram pievienotais slepenais protokols paredzēja Austrumeiropas valstu nonākšanu abu valstu ietekmes sfērās. Šis līgums, kas iegājis vēsturē ar nosaukumu „Molotova - Ribentropa pakts”, ir cinisks un prettiesisks dokuments, kas tika noslēgts kā izlīgums starp divām lielvalstīm uz trešo valstu rēķina, nododot tās šo varu rokās. Šis līgums atraisīja rokas nacistiskajai Vācijai un tā sāka 1939.gada 1.septembrī agresiju pret Poliju. Divas dienas vēlāk karu Vācijai pieteica Anglija un Francija, kas bija solījušas sniegt palīdzību Polijai uzbrukuma gadījumā. Pēc divām nedēļām Polijā iebruka arī Sarkanā Armija. Otrais pasaules karš bija sācies un drīz šai karā tika ierauta arī Latvija.

Latvijas valdība, sākoties kara darbībai Polijā, kas 1939.gadā bija kaimiņu valsts Latvijai, jo Latvijai bija ap 100 km kopēja robeža ar Poliju, 2.septembrī izsludināja likumu par Latvijas neitralitāti karā. Pēc 17.septembra, kad karā pret Poliju iesaistījās Padomju Savienība, strauji pieauga poļu bēgļu skaits, kam nācās iekārtot speciālas nometnes Latvijā. Internēti tika 1573 poļu armijas kareivji un virsnieki.

Vācijai bija savas intereses Latvijā. Lai nepieļautu gaidāmā kara apstākļos Latvijas tuvināšanos Anglijai, un, panāktu Latvijas eksporta novirzīšanu uz Vāciju, Vācija piedāvāja Latvijai slēgt neuzbrukšanas līgumu, ko 1939.gada 7.jūnijā arī Berlīnē parakstīja. Sarunu laikā ar Padomju Savienības vadītājiem, Vācija bija cerējusi ietekmju sfēru Latvijā dalīt, cerot uz Daugavas kreisā krasta zemēm. Staļina intereses bija iegūt visu Latvijas teritoriju, it īpaši neaizsalstošās Baltijas jūras ostas Liepājā un Ventspilī. Vācija piekāpās Staļina prasībām un pēc karadarbības izbeigšanas Polijā, Padomju Savienības politika un rīcība Latvijā palika intensīvāka. Baltijas valstu iekļaušana Padomju Savienībā notika pakāpeniski un ar Vācijas atbalstu. Vispirms tika uzspiesta prasība atļaut ierīkot kara bāzes. 1939.gada 5.oktobrī Maskavā tika parakstīts „Pakts par savstarpējo palīdzību starp Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un Latvijas Republiku”, kam pievienotais protokols noteica 25 tūkstoši liela karaspēka kontingenta ievešanu un izvietošanu Latvijā.

1940.gada maijā Latvijā padomju karabāzēs atrodas 22646 sauszemes spēku karavīri, 369 tanki, 187 kaujas lidmašīnas. Pirms padomju karaspēka ienākšanas Baltijas valstīs 1940.gada 14.jūnijā, pie robežām bija sakoncentrēta milzīga armija – 435 tūkstoši kareivju, 8000 lielgabalu un mīnmetēju, vairāk kā 3000 tanku un ap 1600 lidmašīnu.

Galerija - Latvija 1939.gadā
Berlīnē 1939.gada 7.jūnijā Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta sagatavotos starpvalstu līgumus par savstarpējo neuzbrukšanu. No Latvijas puses līgumu paraksta ārlietu ministrs Vilhelms Munters, no Vācijas puses fon Rībentrops.
Berlīnē 1939.gada 7.jūnijā Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta sagatavotos starpvalstu līgumus par savstarpējo neuzbrukšanu. No Latvijas puses līgumu paraksta ārlietu ministrs Vilhelms Munters, no Vācijas puses fon Rībentrops.
Berlīnē 1939.gada 7.jūnijā Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta sagatavotos starpvalstu līgumus par savstarpējo neuzbrukšanu. No Latvijas puses līgumu paraksta ārlietu ministrs Vilhelms Munters, no Vācijas puses fon Rībentrops.
1939.gada 28.septembris Maskavā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Rībentrops parakstā robežu un savstarpējās draudzības līgumu. Polija ir sadalīta, kārta nākamajiem iebrukumiem.
1939.gada 28.septembris Maskavā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Rībentrops parakstā robežu un savstarpējās draudzības līgumu. Polija ir sadalīta, kārta nākamajiem iebrukumiem.
Maskava 1939.gada 5.oktobris. Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Padomju Savienības ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs paraksta līgumu par savstarpējo palīdzību.
Maskava 1939.gada 5.oktobris. Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Padomju Savienības ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs paraksta līgumu par savstarpējo palīdzību.
Nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
Nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
PSRS Ārlietu ministrs, jeb, kā šo amatu toreiz dēvēja Padomju Savienībā, Tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs.
PSRS Ārlietu ministrs, jeb, kā šo amatu toreiz dēvēja Padomju Savienībā, Tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs.
1939.gada 18.septembrī Padomju Savienības valdības laikrakstā „Izvestija” publicētā Polijas karte ar iezīmētu demarkācijas līniju starp abiem iebrucējiem.
1939.gada 18.septembrī Padomju Savienības valdības laikrakstā „Izvestija” publicētā Polijas karte ar iezīmētu demarkācijas līniju starp abiem iebrucējiem.
>
> atgriezties    Rakstīt autoram
Mans komentārs
Vārds Epasts*
Komentārs
atcerēties mani * - netiks rādīts publiski
Komentāri
Pievienoja: pandamw   08:39 24.08.2016.
Tas ir lieliski, paldies par koplietošanu, ļoti noderīga mani! power divider
Pievienoja: db   09:54 19.04.2018.
Longines watches have replica watches uk always been known for their elegance, and for href="http://www.replicawatchess.uk.com">replica watches online the watch worn in the workplace, of course, Longines, this watch case is href="http://www.replicawatches0.co.uk">fake replica watches made of stainless steel material, with a black lacquer polished dial, a sharp
contrast, and the rolex replica black dial gives a deep understanding a feeling of.
Pievienoja: alanabui   05:56 12.03.2019.
Your article is awesome. I really need this information. It helps me to understand more deeply about this issue href="http://basketballlegends.co">Basketball Legends