Abrene


Abrene, Jaunlatgale, Pietālava, 1944.gadā PSRS atņemtās zemes. Krievijā saukta tagad par Pitālovu. Jau viduslaikos novgorodieši Lotigolas vārdā saukuši zemi starp Abreni un Pleskavu. 1919.gada 10.jūnijā Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētajā memorandā tika konstatēts, ka "latvieši apdzīvo Pleskavas guberņā šauru zemes strēmeli gar Vidzemes robežu uz rītiem no Baltinavas starp Ludzes apriņķa robežu un Petrogradas-Varšavas dzelzceļu, starp Korsovkas [Kārsavas] un Pitalovas stacijām." 1920. gadā saskaņā ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu Abrene kopā ar 6 pagastiem tiek iekļauta Latvijas teritorijā. 1933.gadā gadā Latvijas valdība piešķir Abrenei pilsētas tiesības, un kā ģērboni dod laimes simbolu - sešus pakavus. Abreni kopā ar Purmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastiem pievienoja KPFSR  jaunizveidotajam  Pleskavas apgabalam 1944.gada 23.augustā.

 
Robežpunkts
Abrenes robežkontroles punkts
Robežpunkts
Robežpunkts
Abrenes robežkontroles punkts
Abrenes pamatskola
Abrenes pamatskola
30.gadu sākuma foto
Abrenes pamatskola
Abrenes pamatskola
Naktī izgaismota pamatskolas fasāde
Kacēni
Kacēni
Abrenes pusē 20.gadu foto, robežsargi ar ģimenēm
Pie robežas
Pie robežas
1937.gada foto, robeža pei Krievijas Jaunlatgalē un robežsargi
Robežstabiņš
Robežstabiņš
Viens no robežstabiņiem, kāds bija uzstādīts uz Latvijas ārējās robežas, atrodas šobrīd pārvietots uz Līdumniekiem pie Ciblas
>